komerclikuma priekšrocība – komersanta atbildības paaugstināšana

2002. gada 1. janvārī stāsies spēkā Komerclikums, kas izveidots saskaņā ar ES direktīvām attiecībā uz uzņēmējdarbības (komercijas) likumdošanu. Viena no likuma priekšrocībām ir komersanta atbildības paaugstināšana.

Principiāli jauna ir uzņēmuma atsavināšanas kārtība. Gadījumā, ja uzņēmums pāriet citas personas īpašumā vai lietošanā, par saistībām, kuras radušās pirms uzņēmuma pārejas, piecu gadu laikā solidāri atbild uzņēmuma jaunais un bijušais īpašnieks. Šis noteikums attiecas arī uz uzņēmuma patstāvīgo daļu. Ar minēto jauninājumu tiks noregulēta patlaban esošā situācija, kad uzņēmumu pārdod, lai atbrīvotos no atbildības, nemaksātu parādus kreditoriem vai nepildītu citas savas saistības, vai pērk, bieži vien pat neiedziļinoties saistībās un nenovērtējot uzņēmuma faktisko finansiālo stāvokli. Aplūkosim atbildības regulāciju katram komersantu tipam.

Individuālais komersants (IK)

Tāpat kā agrāk IK par savām saistībām atbild ar visu savu mantu, kas, protams, atvieglo kreditoru prasību apmierināšanu. Prasījumi pret IK, kuri izriet no viņa veiktās komercdarbības, ir spēkā trīs gadus pēc IK izslēgšanas no komercreģistra.

Pilnsabiedrība (PS) un komandītsabiedrība (KS)

PS biedri par sabiedrības saistībām atbild kā kopparādnieki personiski ar visu savu mantu.  PS biedrs, kas iestājas jau pastāvošā sabiedrībā, atbild solidāri ar pārējiem PS biedriem par visām saistībām, kuras radušās arī pirms viņa iestāšanās. Savukārt, izstājoties no sabiedrības, viņš atbild tikai par saistībām, kuras radušās pirms viņa izstāšanās un kuru izpildes termiņš vai nosacījums iestājies piecu gadu laikā pēc izstāšanās. Paplašinātas ir arī kreditora tiesības. Saskaņā ar likumu, ja kreditoram sešu mēnešu laikā neizdodas apmierināt savu prasījumu, vēršot piedziņu uz sabiedrības biedra mantu, viņam ir tiesības celt tiesā prasību par sabiedrības biedra izslēgšanu no sabiedrības. Kreditora prasījums šajā gadījumā tiks apmierināts no tās summas, kas būtu izmaksājama sabiedrības biedram, ja prasības celšanas brīdī sabiedrība tiktu likvidēta.

KS atšķirība ir tāda, ka vismaz viena sabiedrības biedra (komandīta) atbildība attiecībā uz sabiedrības kreditoriem ir ierobežota ar viņa ieguldījuma apmēru, bet pārējo personiski atbildīgo sabiedrības biedru (komplementāru) atbildība nav ierobežota. Lai aizsargātu kreditoru, likumā noteikts, ka komandīta ieguldījuma samazinājums neattiecas uz kreditoru, kura prasījums radies pirms ieguldījuma samazinājuma ierakstīšanas komercreģistrā. Tātad, ja kreditors pārbaudīja komercreģistrā ierakstīto komandīta ieguldījuma apmēru un pēc tam komandīts samazināja savu ieguldījumu, minētais samazinājums attiecībā uz kreditoru nebūs spēkā un komandīts atbildēs ar visu sava ieguldījuma apmēru.

Kapitālsabiedrība – SIA un AS

Dibinātāju atbildība sākas jau no dibināšanas līguma parakstīšanas. Dibinātāji solidāri atbild par zaudējumiem, kas nodarīti sabiedrības dibināšanas laikā pašu dibinātāju ļaunprātīgas vai nolaidīgas rīcības dēļ. Par ļaunprātīgu uzskatāma rīcība, kas ir pretrunā likumam un dibināšanas līgumam. Minēto prasījumu noilgums ir pieci gadi no sabiedrības ierakstīšanas komercreģistrā.

Sabiedrības valdes un padomes locekļi, kuri rīkojušies ļaunprātīgi vai nolaidīgi, par nodarītajiem zaudējumiem tās dalībniekiem un kreditoriem atbild solidāri ar visu savu mantu. Turklāt būtiski ir tas, ka gadījumā, ja rodas strīds par to, vai valdes un padomes loceklis rīkojas ar krietna un kārtīga sabiedrības vadītāja rūpību, viņam tas ir jāpierāda. Valdes un padomes locekļi ir atbrīvoti no atbildības, ja viņi rīkojušies saskaņā ar likumīgu dalībnieku sapulces lēmumu. Respektīvi, akceptējot valdes vai padomes lēmumu, dalībnieku sapulce uzņemas atbildību. Izņēmums – dalībnieku sapulces lēmums par gada pārskata apstiprināšanu, kas pats par sevi neatbrīvo valdes un padomes locekļus no atbildības par viņu rīcību attiecīgajā pārskata periodā. Tas, ka padome apstiprinājusi valdes rīcību, neizslēdz valdes locekļu atbildību.

Par visu AS komercdarbību saskaņā ar likumu atbild valde. Tā atbild arī par  likumam atbilstīgu grāmatvedību.

Komerclikums paredz atbildību par nepatiesu ziņu sniegšanu. Sabiedrības dibinātāji solidāri atbild par nodarītajiem zaudējumiem sakarā ar nepatiesām ziņām, kas sniegtas līdz sabiedrības ierakstīšanai komercreģistrā. Piemēram, parakstot dibināšanas līgumu, dibinātājs sniedz apzināti nepatiesas ziņas par sev piederošo īpašumu, kuru viņš vēlas ieguldīt sabiedrības komercdarbībā. Kad dibinātāji nonāk līdz mantiskā ieguldījuma novērtēšanai, izrādās, ka tāda īpašuma vispār nav vai šis īpašums nepieder attiecīgajam dibinātājam. Pēc sabiedrības ierakstīšanas komercreģistrā par nepatiesu ziņu rezultātā nodarītajiem zaudējumiem solidāri atbild valdes locekļi. Paplašināta ir atbildība par nepatiesu ziņu sniegšanu komercreģistram. Saskaņā ar Komerclikumu attiecīgās personas saucamas pie administratīvās atbildības vai kriminālatbildības. Patlaban atbilstīgi Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166 3. pantam paredzēta administratīvā atbildība par nepareizu ziņu sniegšanu Uzņēmumu reģistram un noteikts naudas sods līdz 200 latiem. Saskaņā ar Krimināllikuma 272. pantu par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu valsts institūcijai soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar naudas sodu līdz 50 minimālajām mēnešalgām.

Pamatojoties uz Komerclikumu, par dibināšanas procesa pārkāpumiem solidāri ar dibinātājiem atbild arī trešās personas, kuras sekmējušas ļaunprātīgu vai nolaidīgu rīcību. Principiāli jauna norma ir trešās personas atbildība par sabiedrības institūciju locekļu ietekmēšanu. Ja persona ar ļaunu nolūku panāk, ka valdes vai padomes loceklis, prokūrists vai pilnvarnieks rīkojas pretēji sabiedrības vai tās dalībnieku interesēm, tā arī atbild par zaudējumiem ar visu savu mantu.

Kreditors, kurš nevar panākt sava prasījuma apmierināšanu, var celt prasību pret sabiedrības padomes vai valdes locekļiem, dibinātājiem un dalībniekiem, prokūristiem vai pilnvarniekiem, trešajām personām, kuras nodarījušas zaudējumus sabiedrībai un nav tos atlīdzinājušas. Šīs kreditora tiesības nekādā gadījumā nedrīkst ierobežot. Piemēram, SIA ir parāds par piegādāto preci, un kreditors pieprasa parāda samaksu. Taču sabiedrībai nav naudas, lai norēķināties ar kreditoru. Kreditors, protams, var vērsties tiesā ar prasību par parāda piedziņu, bet viņš zina, ka reālu naudu nevarēs saņemt un ka bijušais SIA direktors tika atlaists no darba, jo bija ļaunprātīgi radījis zaudējumus. Tie ir novērtēti, bet nav ne pieprasīti, ne atlīdzināti. Savukārt personiskās mantas bijušajam direktoram pietiek zaudējumu atlīdzībai un kreditora prasījuma apmierināšanai. Šādā situācijā kreditors var celt prasību piecu gadu laikā no prasības tiesību rašanās dienas.

Likums aizsargā kreditorus arī pamatkapitāla samazināšanas gadījumā. Pamatkapitālu drīkst samazināt tikai līdz minimālajam apmēram: SIA – Ls 2000, AS – Ls 25 000. Ja tas tiek nolemts, valde nosūta rakstveida paziņojumu par pamatkapitāla samazināšanu un jauno pamatkapitāla lielumu visiem zināmajiem sabiedrības kreditoriem, kuriem ir prasījuma tiesības pret sabiedrību, kā arī publicē paziņojumu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Turklāt kreditoriem ir tiesības saņemt sava prasījuma nodrošinājumu. Proti, kreditors, pieprasot prasījuma nodrošinājumu, var noformēt sabiedrības mantas ķīlu vai līdz parāda samaksai kādu sabiedrības mantu paturēt sev. Attiecīgi pamatkapitāla grozījumi var tikt reģistrēti komercreģistrā tikai pēc šīs procedūras. Tas neapšaubāmi stimulēs neizmantot pamatkapitāla samazināšanas procedūru. Tātad, ja uzņēmums strādās ar zaudējumiem, dalībniekiem vajadzēs ieguldīt sabiedrībā papildu līdzekļus.

Ar likumu būs regulēta sabiedrības prasības celšanas kārtība. Pamatojoties uz dalībnieku sapulces lēmumu, sabiedrība ir tiesīga celt prasību pret dibinātājiem, valdes un padomes locekļiem vai revidentu. Ja tiesā prasība tiks noraidīta, par zaudējumiem, kas sabiedrībai radīsies nepamatotas prasības dēļ, būs solidāri jāatbild tiem par prasības celšanu balsojošiem dalībniekiem, kuru rīcībā tiesa konstatēs ļaunprātību vai nolaidību.

Personas, kuras novērtējušas mantisko ieguldījumu, solidāri atbild par zaudējumiem, kas nodarīti nepareiza novērtējuma dēļ. Piemēram, tiek dibināta SIA ar Ls 2000 lielu pamatkapitālu, un dibinātāji kā mantisko ieguldījumu iegulda datoru ar printeri. Lai nepieaicinātu ekspertu, dibinātāji nolemj novērtēt šo ieguldījumu par Ls 999 un sniegt atzinumu (saskaņā ar likumu eksperta piedalīšanās nav obligāta, ja, dibinot SIA, mantisko ieguldījumu kopējā vērtība nepārsniedz Ls 4000 un šie ieguldījumi kopā veido mazāk par pusi no sabiedrības pamatkapitāla). Reālā tirgus vērtība atzinuma sniegšanas brīdī minētajam ieguldījumam var būt mazāka, tāpēc no dibinātājiem var prasīt atlīdzināt zaudējumus, kas rodas viņu rīcības dēļ.

Kapitālsabiedrības likvidācijas gadījumā ieceltais likvidators ir atbildīgs par viņa vainas dēļ nodarītajiem zaudējumiem. Obligāts nosacījums - šo vainu, protams, vajag pierādīt. Par likvidācijas sākšanu jāpublicē paziņojums  “Latvijas Vēstnesī” un tas jānosūta arī visiem zināmajiem sabiedrības kreditoriem. Viņi savus prasījumus var pieteikt triju mēnešu laikā (var paredzēt garāku termiņu). Ja zināmais kreditors to neizdara, viņam pienākošās summas tiek deponētas tiesā, un tas neapšaubāmi aizsargā kreditoru intereses. Patlaban saskaņā ar likumu “Par uzņēmējdarbību” jautājums par zināmā kreditora prasījumu nepieteikšanu nav noregulēts. Praksē notiek tā: ja kreditors nav pieteicies sludinājumā norādītajā termiņā, viņam pienākošās summas paliek likvidējamās sabiedrības rīcībā.

Komerclikumā liela uzmanība pievērsta atbildībai reorganizācijas procesā. Tagad uzņēmumu reorganizē, atbilstīgi īpašuma sadalīšanas aktam sadalot saistības un prasījumus, turklāt saistības pievieno faktiski maksātnespējīgam uzņēmumam, no kura kreditori neko nevar saņemt. Nav no kā prasīt atbildību, jo viss it kā noticis likumīgi. Komerclikums nosaka, ka par sadalāmās sabiedrības saistībām solidāri atbild visas sadalīšanā iesaistītās sabiedrības, ieskaitot jaundibinātās sabiedrības. Paredzēts arī kreditorus rakstiski informēt 15 dienu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par reorganizāciju. Interesanti tas, ka pienākums informēt kreditorus ir katrai reorganizācijas procesā iesaistītai sabiedrībai.

Arī reoganizācijas gadījumā tiek publicēts sludinājums, un pieteikšanās termiņā kreditors ir tiesīgs prasīt sava prasījuma nodrošinājumu. Likums uzliek par pienākumu pievienojamai vai sadalāmai sabiedrībai nodrošināt kreditora prasījumu, ja viņš to rakstiski pieprasa (izņēmums – ja kapitālsabiedrība (SIA, AS) tiek pārveidota par personālsabiedrību (PS, KS)). Savukārt, ja sabiedrība tiek pārveidota par SIA vai AS, nepieciešams novērtēt mantisko ieguldījumu, lai konstatētu, ka pārveidojamai sabiedrībai pietiek mantas iegūstošās sabiedrības pamatkapitāla izveidošanai.

Svetlana Šakurova